Ko gan tas patiesībā nozīmē un ar ko šie tehniskie šķidrumi atšķiras?
Laikam jāsāk ar to,ka šie abi šķidrumi ir bāzēti uz etilēnglikola bāzes un tiem ir kādas 20 praktiski vienādas pretputošanas, berzi un koroziju, kā arī vārīšanos samazinošu piedevu, kā arī ūdens un krāsviela. Vārds “tosols” ir zināms tikai bijušajā padomijā, bet nez kapēc ārzemēs ir tikai “Anti-freeze”. Jocīgi, vai tad viņiem tosola nav? Tiesa gan, kādreiz padomju laikos bija gan tosols, gan antifrīzs. Tikai to laiku antifrīzs, kurš vēl pavisam nesen tika liets “Ikarusu” dzesēšanas sistēmās bija veidots uz spirta bāzes, bija dzerams, bet pēc 100 gramu izdzeršanas varēja arī nepamosties, jo spirts bija metilspirts, kurš kā zināms, nav īpaši veselībai draudzīgs.
Tātad. Nu, kur tad ir tā radikālā atšķirība, ja jau vairākus gadus arī tosola sastāvā tiek iekļautas tās pašas alumīnija pretkorozijas piedevas, kuras antifrīza sastāvā? Atbilde ir vienkārša-galvenā atšķirība ir krāsvielā, jo tā iemesla pēc, ka patērētāji aizvien pieprasa “zaļo” dzesēšanas šķidrumu, vietējie ražotāji pievieno produktam vai nu zilo krāsvielu un tosola etiķeti vai arī zaļo un etiķeti, uz kuras rakstīts “Anti-freeze”.
Jā, bet vēl ir ārzemēs ražotais rozā antifrīzs! Ar ko tas atšķiras, izņemot kā ar to, ka tiek reklamēts kā ĪPAŠI alumīnija radiatoriem draudzīgs? Galvenokārt ar ūdens koncentrāciju tajā un līdz ar to ar sasalšanas temperatūru, kura parasti ir 18 grādi zem celsija. Par šo konkrētā toso…ēeee…antifrīza īpašību derētu padomāt pirms to lietot mūsu klimatiskās zonas apstākļos.
